Sandris Mūriņš /
2008. gadā nopirku statusa dzīvokli klusajā centrā, Ausekļa ielā, ar skatu uz jahtu ostu. Šo dzīvokli es nopirku ar bankas palīdzību. Es domāju, ka es būšu laimīgs. Bet tāds es nebiju. Dzīvoklis man ir prasījs vēl vairāk ieguldījumu, vēl vairāk manu laiku, un vairāk stresa. Visas arējās finanšu krīzes tas mani ir pastiprinājis. Tas mani ir vairāk iesakņojis šeit Rīgā, nekā manas draudzenes, draugi un ģimene. Es 2019. gadā gribēju dzīvot Berlīnē vai Singapūrā, bet šis dzīvoklis mani atvilka atpakaļ uz Rīgu. Es tagad esmu sapratis, ka prieks un laime nav priekšmetos, bet gan dzīves veidā. Šīs dzīvoklis ir viena no lielākajām manas dzīves kļūdām. Tas manu brīvību, dzīvot kā es vēlos, ir tikai apzadzis.